Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas”  ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas kultūrā. Šogad šis festivāls notika jau devīto reizi. No 26. februāra līdz 10. aprīlim septiņu koncertu programma izskanējusi ar vērienīgu latviešu instrumentālās kamermūzikas klāstu. Līdzās koncertiem norisinājās arī divi izglītojoši pasākumi: muzikologu sarunas “Latviešu kompozīcijas skolas laikmetu lokos” un kompozīcijas konkurss “Skaņuraksti Ādažos. Festivāla galvenā ierosme šogad bija latviešu komponistu rokrakstu spilgtās dažādības atspoguļošana. Savukārt kritiķu un klausītāju atsauksmes pēc festivāla noslēguma apstiprina šī mērķa sasniegšanu.

“Latvijas Jaunās mūzikas dienas” šogad skanēja kamermūzikas svētku noskaņā. Kopumā tika pirmatskaņoti vairāk kā 10 skaņdarbi un pārstāvēti teju ap 50 latviešu komponistu vārdi.  Festivāla ieskaņas koncerta programmā tika iekļauti populārās mūzikas ritmi. Komponiste Anna Veismane veidojusi aranžijas Zigmara Liepiņa, Jāņa Lūsēna, Jura Kulakova, Valta Pūces un citu latviešu estrādes mūzikas pārstāvju dziesmām. Komponiste veiksmīgi apvienojusi divus profesionālus ansambļus – Rīgas saksofonu kvartets un vokālā grupa “Putni” –, radot tembrāli spilgtu un oriģinālu mūziku.

Festivāla atklāšanas koncertā “Latviešu klaviermūzika” tika iekļauti vairāki jaundarbi, tostarp Solveigas Selgas “Upe”, Annas Veismanes “Vēstules”, Māra Lasmaņa “Skumju mūzika” un Paula Dambja “Vēja zvani”. Pianistu Riharda Plešanova un Diānas Zandbergas interpretācijā tika atklāta ne tikai latviešu klaviermūzikas daiļrade, bet arī tās autoru savstarpējās attiecības, skolēniem ietekmējoties no skolotājiem un izceļot savas personības individualitāti.

Ilonas Breģes jaundarbs “Kalendāra lapas” (P. Vaska fonda pasūtinājums) tika atskaņots koncertā “Dvēseles stīgām”. Kvarteta “ReDo” sniegumā tika atspoguļota stīgu kvarteta žanra transformācija latviešu komponistu daiļradē. Evijas Skuķes, Anastasijas Kadišas un Oskara Herliņa skatījumā stīgu kvartets kļūst par platformu radošai tehniku eksplozijai. Savukārt Asijas Ahmetžanovas kompozīcijā “Dabiski” stīgu kvartets sniedzas muzikālā teātra virzienā. Līdzās minētā žanra skaņdarbiem koncertā skanēja Mārītes Dombrovskas, Daces Aperānes un Imanta Zemzara kamermūzika Ilonas Meijas (flauta), Janas Zeļenskas (oboja) un Dzintras Erlihas (klavieres) interpretācijā.

Festivāla programmas turpinājumā divos koncertos ar nosaukumu “Autors. Skaņa. Perspektīva” tika ainoti instrumentālās kamermūzikas autoru portreti, spilgtam kamermūziķu sastāvam interpretējot komponistu veidotās partitūras. Šoreiz jaundarbu klāstu papildināja Anitas Miezes miniatūra “Aiz loga”, Sabīnes Ķezberes “Kalnu meditācija”, Ievas Klingenbergas “Teci, teci, valodiņa” un Rutas Paideres “Ornamente” (pārlikuma pirmatskaņojums). Programmu kuplināja arī Jēkaba Jančevska, Vinetas Līces, Viļņa Šmīdberga, Marinas Gribinčikas, Indras Rišes, Romualda Kalsona, Jura Ābola, Lindas Leimanes, Andra Dzenīša, Jāņa Petraškeviča un citu autoru kompozīcijas.

Festivāla noslēgumā trio “Art-i-Shock” koncertā skanēja radošas enerģijas, humora un azarta piesātināta mūzika. Līdzās Georga Pelēča skaņdarbam “Pieneņu lauks”,  Riharda Dubras “Rudens kaislības” un Santas Ratnieces “Lakstīgala” skanēja vairāki jaundarbi. Par tiem gādāja komponistes Līva Blūma, skaņdarba “Rope-a-dope” autore,  Agita Reķe, programmu papildinot ar miniatūru “Tauriņi”, Madara Pētersone, koncertā pārstāvēta ar jaundarbu “The Min”, un Marina Vidmonte, šim koncertam sacerot “Debesgaishas acis… deg!”.

Savukārt festivāla izskaņā latviešu ērģeļmūzikas koncertā “Jaunās skaņās” bija klausāms veltījums ērģeļmūzikas dižgaram Tālivaldim Deksnim. Kopā ar Aigaru Reini abi izpildītājmākslinieki strādāja pie šī koncerta programmas izveides, bet kopdarbu noslēgt bija gods Aigaram Reinim. Programmā skanēja pēdējos 30 gados radītā mūzika ērģelēm solo, tostarp Pētera Vaska koncerts “Cantus ad pacem”, ko Tālivaldis Deksnis regulāri atskaņoja savos koncertos. Līdzās vērienīgajai kompozīcijai skanēja Romualda Jermaka, Ligitas Sneibes, Maijas Einfeldes, Andreja Selicka, Andra Baloža, Aivara Kalēja un Uģa Prauliņa miniatūras ērģelēm.

Latvijas Komponistu savienība pateicas žurnālam "Mūzikas Saule", Valsts Kultūrkapitāla fondam, Rīgas domei, Rīgas Latviešu Biedrības mūzikas komisijai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai par atbalstu.

 

Latvijas Komponistu savienība - 2018

 .